No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka zemās tīmekļa vietnes izveides izmaksas nav īsti savienojamas ar iespēju tīmekļa izstrādes uzņēmumam gūt pienācīgu peļņu. Ja klients maksā salīdzinoši nelielu summu, izstrādātājam tik un tā ir jāveic darbs, jāapmaksā speciālisti, jāuztur infrastruktūra un jāgūst peļņa. Tāpēc rodas loģisks jautājums: kāpēc vispār pastāv pieejamu tīmekļa vietņu tirgus un kā uzņēmumi, kas tās veido, var saglabāt rentabilitāti daudzus gadus?
Atbilde kļūst skaidrāka, ja skatāmies nevis uz vienu konkrētu tīmekļa vietni, bet uz interneta attīstību kā uz lielu tirgu. Vēsturiski lētas tīmekļa vietnes pildīja svarīgu funkciju: tās ļāva milzīgam skaitam mazo uzņēmumu pirmo reizi izveidot savu klātbūtni internetā. Veikaliem, restorāniem, darbnīcām, būvniecības uzņēmumiem un individuālajiem speciālistiem nebija nepieciešamas sarežģītas digitālās sistēmas. Bieži vien pietika ar salīdzinoši vienkāršu tīmekļa vietni, kas prezentēja uzņēmumu un palīdzēja potenciālajiem klientiem to atrast.
Tajā pašā laikā galvenie tīmekļa nozares ieņēmumi ne vienmēr nāca no šādiem nelieliem projektiem. Jo vairāk uzņēmumu pārcēla savu darbību internetā, jo lielāks kļuva pieprasījums pēc daudz sarežģītākiem projektiem: lieliem interneta veikaliem, uzņēmumu sistēmām, portāliem, rezervēšanas pakalpojumiem, maksājumu risinājumiem un specializētām platformām. Tādējādi lētas tīmekļa vietnes paplašināja tirgu, savukārt lieli projekti kļuva par vienu no galvenajiem ienākumu avotiem uzņēmumiem, kas spēja tos izstrādāt.
Pieejamas tīmekļa vietnes paplašināja pašu internetu
Kad internets sāka kļūt par ierastu uzņēmējdarbības instrumentu, ne katrs uzņēmums varēja atļauties dārgu individuālu izstrādi. Mazam uzņēmumam svarīgāk bija vispār iegūt klātbūtni internetā. Vienkārša lapa ar pakalpojumu aprakstu, kontaktinformāciju, adresi un fotogrāfijām jau deva klientiem iespēju atrast uzņēmumu meklētājprogrammās un sazināties ar to, nepaļaujoties tikai uz tradicionālo reklāmu vai telefonu katalogiem.
Izstrādes izmaksu samazināšanās pakāpeniski likvidēja finansiālo barjeru mazajiem uzņēmumiem. Jo lētāka kļuva vienkāršas tīmekļa vietnes izveide, jo vairāk uzņēmumu varēja ienākt internetā. Pašai tīmekļa nozarei tas nozīmēja nepārtrauktu potenciālo klientu skaita pieaugumu. Tirgus auga ne tikai tāpēc, ka tehnoloģijas kļuva attīstītākas, bet arī tāpēc, ka arvien vairāk uzņēmumu sāka izmantot internetu savā ikdienas darbībā.
Tāpēc lētu tīmekļa vietni nevajadzētu uzskatīt tikai par produktu ar nelielu vērtību. Tās izveide bieži nozīmēja, ka vēl viens uzņēmums ir kļuvis par digitālās ekonomikas dalībnieku. Pēc tam šim uzņēmumam varēja būt nepieciešama reklāma, pozīciju uzlabošana meklētājprogrammās, e-pasta pakalpojumi, analītika, tiešsaistes maksājumi, jaunas lapas vai pilnīgi jauna tīmekļa vietnes versija. Liels skaits mazu projektu radīja pamatu, no kura pakāpeniski veidojās pieprasījums pēc sarežģītākiem pakalpojumiem.
Vienkārša tīmekļa vietne bieži bija uzņēmuma attīstības internetā pirmais posms
Vairumā gadījumu maza uzņēmuma pirmā tīmekļa vietne tehniski bija diezgan vienkārša. Tās uzdevums nebija automatizēt uzņēmuma darbību, bet gan prezentēt uzņēmumu internetā un sniegt klientiem pamatinformāciju. Šādu projektu varēja izveidot salīdzinoši ātri, izmantojot jau esošas satura pārvaldības sistēmas, standarta risinājumus un iepriekš izstrādātus elementus, tāpēc tā cena varēja būt pieejama arī nelielam uzņēmumam.
Laika gaitā uzņēmuma vajadzības parasti mainījās. Ja tīmekļa vietne sāka piesaistīt klientus, uzņēmums varēja izlemt paplašināt katalogu, pievienot pasūtījuma formu, ieviest rezervēšanas sistēmu vai pieņemt maksājumus internetā. Pēc tam varēja rasties nepieciešamība savienot tīmekļa vietni ar grāmatvedības programmatūru, CRM sistēmu, noliktavas uzskaiti vai citiem uzņēmuma iekšējiem pakalpojumiem. Katra nākamā posma izmaksas jau varēja būt ievērojami lielākas par sākotnējās tīmekļa vietnes cenu.
Tādējādi viens neliels pasūtījums dažkārt varēja kļūt par sākumu ilgtermiņa sadarbībai starp klientu un izstrādātāju. Tīmekļa uzņēmums saņēma ne tikai samaksu par sākotnējās vietnes izveidi, bet arī iespēju veikt papildu darbus, klienta biznesam attīstoties. Šāds modelis īpaši labi darbojās straujas interneta izaugsmes periodos, kad daudzi uzņēmumi pārgāja no vienkāršām informatīvām tīmekļa vietnēm uz pilnvērtīgu digitālo infrastruktūru.
Lieli projekti varēja nodrošināt lielāko daļu peļņas
Liels interneta projekts no parastas tīmekļa vietnes atšķiras ar daudz ko vairāk nekā tikai lapu skaitu. Tajā var būt sarežģīta lietotāju sistēma, personīgie konti, sava datubāze, integrācijas ar ārējiem pakalpojumiem, automatizēta pasūtījumu apstrāde un daudzi iekšējie procesi. Šādu risinājumu izstrāde prasa ievērojami vairāk laika, speciālistu un tehnisko resursu, tāpēc arī to izmaksas ir pavisam citā līmenī.
Pie liela projekta var strādāt dažādu specializāciju programmētāji, dizaineri, lietotāja saskarņu speciālisti, infrastruktūras inženieri, drošības speciālisti un testētāji. Papildus sākotnējai izstrādei bieži nepieciešams pastāvīgs tehniskais atbalsts, sistēmas atjaunināšana un jaunu funkciju izstrāde. Rezultātā viens liels projekts uzņēmumam var radīt tikpat daudz ieņēmumu kā desmitiem vai pat simtiem mazu tīmekļa vietņu.
Tāpēc standarta tīmekļa vietnes zemā cena ļoti maz pasaka par visa tīmekļa uzņēmuma rentabilitāti. Vienkāršas vietnes skaita ziņā var veidot lielu daļu uzņēmuma projektu, bet dot salīdzinoši nelielu daļu no kopējā apgrozījuma. Ievērojamu ieņēmumu daļu savukārt var nodrošināt daži lieli klienti, kuriem nepieciešami individuāli risinājumi, nepārtraukta izstrāde un sarežģītu sistēmu pastāvīgs tehniskais atbalsts.
Standartizācija ļauj samazināt parastu tīmekļa vietņu izmaksas
Attīstoties tīmekļa nozarei, ievērojama daļa darba, kas nepieciešams parastu tīmekļa vietņu izveidei, kļuva atkārtojama. Izstrādātājiem vairs nav katru reizi no nulles jāveido satura pārvaldības sistēma, kontaktforma vai lapu pamatstruktūra. Daudzi elementi jau ir pieejami gatavā veidā un tos var atkārtoti izmantot dažādos projektos, būtiski samazinot gan manuālā darba apjomu, gan izstrādes laiku.
Tas nozīmē, ka zema cena ne vienmēr nozīmē mazu peļņu. Ja uzņēmums efektīvi organizē darba procesu, viens speciālists var izveidot standarta tīmekļa vietnes daudz ātrāk nekā agrāk. Pašu sagatavju, gatavu moduļu un vienotas tehniskās arhitektūras izmantošana samazina katra projekta pašizmaksu un vienlaikus ļauj saglabāt rentabilitāti arī tad, ja klients maksā salīdzinoši nelielu summu.
Tāpēc mūsdienīgas standarta tīmekļa vietnes cenu salīdzināt ar izstrādes izmaksām pirms divdesmit gadiem nav pilnīgi korekti. Ir mainījušās tehnoloģijas, darba rīki un darba ātrums. Daudzus uzdevumus, kuri agrāk prasīja programmēšanu, tagad iespējams atrisināt, konfigurējot jau gatavus komponentus. Tas ļauj tīmekļa uzņēmumiem strādāt ar mazākiem projektiem, nepadarot katru vietni dārgu tikai tāpēc, lai projekts būtu ekonomiski izdevīgs.
Tīmekļa vietņu skaita pieaugums palielināja pieprasījumu pēc citiem interneta pakalpojumiem
Katrs jauns uzņēmums internetā radīja pieprasījumu ne tikai pēc tīmekļa vietnes izstrādes. Lai potenciālie klienti varētu vietni atrast, bija nepieciešama tās virzīšana meklētājprogrammās. Lai ātrāk piesaistītu apmeklētājus, tika izmantota interneta reklāma. Rezultātu novērtēšanai tika ieviestas analītikas sistēmas. Interneta veikaliem bija nepieciešami maksājumu risinājumi, piegādes pakalpojumi, preču uzskaite un integrācijas ar dažādām ārējām sistēmām.
Rezultātā ap tīmekļa vietņu izveidi pakāpeniski izveidojās liela papildu pakalpojumu nozare. Uzņēmumi pelnīja ar tehnisko atbalstu, hostingu, reklāmu, dizainu, virzīšanu, jaunu funkciju izstrādi un integrācijām. Sākotnējās tīmekļa vietnes izmaksas varēja būt salīdzinoši nelielas, taču uzņēmuma kopējie izdevumi par klātbūtni internetā vairāku gadu laikā varēja kļūt ievērojami lielāki.
Tāpēc vispārēja pamata tīmekļa izstrādes izmaksu samazināšanās ne vienmēr samazināja tirgus apjomu. Gluži pretēji, lielāka pieejamība palīdzēja palielināt to uzņēmumu skaitu, kuri izmantoja internetu. Jo vairāk uzņēmumu ienāca internetā, jo vairāk naudas apritēja digitālajā ekonomikā un jo vairāk iespēju radās izstrādātājiem, reklāmas uzņēmumiem, platformām un specializētu interneta pakalpojumu sniedzējiem.
Mūsdienu tirgus turpina darboties pēc līdzīga principa
Mūsdienās izveidot vienkāršu uzņēmuma tīmekļa vietni ir ievērojami vieglāk nekā interneta attīstības sākumposmā. Ir pieejamas gatavas CMS sistēmas, tīmekļa vietņu konstruktori, veidnes un tūkstošiem specializētu moduļu. Rezultātā vienkāršas tīmekļa vietnes tehniskās izmaksas turpina samazināties, un mazs uzņēmums var iegūt pilnvērtīgu klātbūtni internetā bez izdevumiem, kurus agrāk varēja atļauties galvenokārt tikai lielie uzņēmumi.
Vienlaikus lielāku uzņēmumu prasības kļūst ievērojami sarežģītākas. Uzņēmumiem nepieciešami klientu konti, automatizācija, tiešsaistes maksājumi, integrācijas ar grāmatvedības un CRM sistēmām, mobilās lietotnes, analītikas sistēmas un daudzi iekšējie darba rīki. Šādus projektus izmaksu ziņā nevar salīdzināt ar parastu uzņēmuma tīmekļa vietni, jo tie faktiski kļūst par daļu no uzņēmuma pamatinfrastruktūras.
Tāpēc vienā un tajā pašā nozarē vienlaikus var pastāvēt ļoti lēti un ļoti dārgi projekti. Tie vienkārši pieder dažādiem tirgus segmentiem un risina dažādus uzdevumus. Standarta tīmekļa vietni iespējams izveidot ātri, izmantojot uzkrātās tehnoloģijas un gatavos risinājumus, savukārt liela sistēma prasa individuālu izstrādi un ievērojamus resursus, kas veido pavisam citu izmaksu līmeni.
Mazas tīmekļa vietnes zemā cena nenosaka visa tīmekļa uzņēmuma rentabilitāti
Tīmekļa uzņēmuma ienākumus pareizāk ir vērtēt pēc visas tā darbības struktūras, nevis pēc vienas standarta tīmekļa vietnes cenas. Uzņēmums var īstenot lielu skaitu nelielu projektu, saņemt regulārus ienākumus no atbalsta pakalpojumiem un vienlaikus vadīt vairākus lielus projektus. Šādā modelī lētas tīmekļa vietnes ir tikai viena uzņēmējdarbības daļa, un tām nav obligāti jānodrošina lielākā peļņas daļa.
Mazi projekti arī palīdz veidot pastāvīgu klientu plūsmu. Laika gaitā daļai šo uzņēmumu sāk būt nepieciešami nopietnāki risinājumi. Daži sāk tirgot preces internetā, citi veido savas platformas, bet vēl citiem nepieciešama iekšējo procesu automatizācija. Jo lielāka ir sākotnējā klientu bāze, jo vairāk tajā ir uzņēmumu, kuriem nākotnē var būt vajadzīgi lielāki un tehniski sarežģītāki projekti.
Tādējādi tīmekļa nozares vēsturiskais modelis bija diezgan loģisks. Pieejamas tīmekļa vietnes nepārtraukti palielināja internetā strādājošo uzņēmumu skaitu, savukārt šo uzņēmumu izaugsme radīja pieprasījumu pēc dārgākiem un sarežģītākiem projektiem. Saikne starp vienkāršu tīmekļa vietņu masu tirgu un liela mēroga individuālu izstrādi daudzās tīmekļa nozares jomās pastāv arī tagad.
